Vasaras saulgrieži ir vieni no senākajiem un tradīcijām bagātākajiem latviešu gadskārtu svētkiem, bet šo maģisko laiku, kad līdz zemei nonāk visvairāk gaismas, kad ir garākā diena un īsākā nakts gadā, ar dažādiem rituāliem jau no seniem laikiem atzīmē arī citas pasaules tautas. To, kā vasaras saulgriežus svin poļu un baltkrievu tautas, varēja izzināt pasākumā, ko organizēja Jēkabpils poļu biedrība “Rodacy” Jēkabpils Tautas namā 21. jūnijā. Pirmie uzstājās pārstāvji no biedrības “Staburags” - amatierteātris “Pirmā prognoze” un ansamblis “Milare”, kas atgādināja par latviešu tautas tradīcijām. Savukārt ar poļu vasaras saulgriežu tradīcijām klātesošos iepazīstināja Jēkabpils poļu biedrības “Rodacy” dziedātāji un dejotāji. Vasaras saulgriežu tradīcijas Latvijā un Polijā ir diezgan līdzīgas. Arī poļi svētkos dedza lielus ugunskurus, kurus sauca par “sobutki” - no tā radies arī svētku nosaukums - “Sobutki”. Vēl vasaras saulgriežos poļu meitas pina vainagus un zīlēja sev preciniekus, tikai šajās tradīcijās ir nelielas atšķirības no latviešu rituāliem. Jēkabpils poļu biedrības “Rodacy” pārstāve Iveta Bērziņa, kuras vecmamma bija poliete, stāsta: “Poļi vainagā pin arī garšvielas, piemēram, timiānu un majorānu. Protams, ir arī visas pļavu puķes, bet tas interesanti, ka viņi iepin arī garšvielas.” Nedaudz atšķiras arī zīlēšana ar vainagiem. Stāsta Jēkabpils poļu biedrības pārstāve Honorata Gončarova, kura dzimusi poļu ģimenē: “Šajā vasaras saulgriežu laikā meitenes domāja, kā viņām dabūt vīru. Tos vainadziņus, kurus viņas sataisīja sev no tām zālēm, kas tajā naktī ziedēja, lika uz dēļa un vidū dedza uguntiņu. Tad šos vainagus laida pa upi, bet, ja nebija upes, tad meta kokā. Ja vainadziņš peldēja tālu, tad tas nozīmēja, ka vīrs vēl jāpagaida, bet, ja vainadziņš piestāja krastā, tas nozīmēja, ka vīru meita dabūs jau šogad. Pēc tam kūra lielu ugunskuru, meitenes un zēni pa pāriem lēca pār ugunskuru.” Arī poļu tauta gada visīsāko nakti pavadīja, dejojot un dziedot pie ugunskuriem. Poļiem vēl raksturīgi bija izaicināt cits citu. Vērojot Jēkabpils baltkrievu biedrības “Spatkanne” priekšnesumus, varēja pārliecināties, ka visām trim tautām vasaras saulgriežu tradīcijas ir ar ļoti senu pagātni. Gan latviešu, gan poļu, gan baltkrievu saulgriežu rituālos galvenā loma ir ugunij un ūdenim, visas šīs tautas piedēvē īpašu, maģisku spēku vasaras saulgriežu laikā plūktām puķēm un augiem, tāpat neatņemams rituāls ir vainagu pīšana. Vienīgi Polijā un Baltkrievijā šajā laikā nav oficiālas brīvdienas, kā tas ir Latvijā. Latviešiem Jāņi ir svētku laiks, ko vēl īpašāku padara folkloras bagātība līgotnes – tautas dziesmas ar īpašo piedziedājumu “līgo!”. Sandra Paegļkalne