Aktuāli«Atpakaļ

30-09-2015
Atklāj piemiņas plāksni Itai Kozakevičai.

Jēkabpils poļu biedrība “Rodacy”, īste-nojot Jēkabpils pilsētas pašvaldības finansēto projektu „Ita – Atmoda katra sirdī”, septembra beigās Jēkabpils Tau-tas namā rīkoja piemiņas pasākumu, veltītu minoritāšu tiesību aizstāves, Latvijas patriotes un polietes pēc tau-tības - Itas Kozakevičas piemiņai.

Sarīkojuma ietvaros tika svinīgi atklāta pie-miņas plāksne I. Kozakevičai. To, klātesot I. Kozakevičas Atmodas laika kolēģiem un draugiem – jēkabpiliešiem Aigaram Godiņam, Vladimiram Ždanokam, Mārai Grīnbergai, Ainai Laiviniecei, Jānim Raščevskim, Jānim Lācim, kā arī Jēkabpils pilsētas domes deputātam Andrim Rutko un biedrības “Rodacy” pārstāvjiem, iesvētīja Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīcas priesteris Viktors Siļčonoks.

Pasākuma dalībnieki atcerējās laiku, kad Lat-vijā, tai skaitā arī Jēkabpilī, norisinājās vēsturiskie Atmodas notikumi, kuros aktīvi piedalījās arī Ita Kozakeviča. Viņas ciešo sais-tību ar Jēkabpili savos atmiņu stāstos piemin itin visi runātāji. Kā atceras V. Ždanoks, arī Itas pēdējais vakars Latvijā, ar poļu biedrības nodibināšanas pasākumu ticis pavadīts Jē-kabpilī – nākamajā dienā I. Kozakeviča devās liktenīgajā braucienā uz Itāliju.

Apsveikumu sakarā ar piemiņas plāksnes atklāšanu I. Kozakevičai bija atsūtījis arī kādreizējais Polijas vēstnieks Latvijā (2001. - 2005.) Tadeušs Fišbahs: “... visus apsveicu ar šo nozīmīgo brīdi – piemiņas plāksnes atklāšanu, kas veltīta Itai Kozakevičai, sievietei, kura ir divu nāciju – Polijas un Latvijas vēsturiska personība, sievietei, kura bija kā tilts starp divām tautām - poļiem un latviešiem.” Jāpiebilst, ka tieši pēc T. Fišbaha ieteikuma Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis I. Kozakevičai pēc nāves piešķīris Komandiera Krustu ar Polijas nopelnu ordeņa zvaigzni.

Par I. Kozakevičas dzīvi un veikumu biedrība “Rodacy” ir izveidojusi ceļojošo izstādi, kas arī bija skatāma Jēkabpils Tautas namā.

Kā apsveicamu iniciatīvu poļu biedrības projektu „Ita – Atmoda katra sirdī” novērtēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Raščevskis. Savā uzrunā klātesošajiem viņš pateicās visiem, kuri strādāja pie projekta sagatavošanas un uzsvēra šī fakta nozīmīgumu jaunās paaudzes vēstures izpratnē par Neatkarības atgūšanas laiku.

 Izziņai:

Latvijas Tautas frontes (LTF) otrajā kongresā I.Kozakeviča tika ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989.g.). Pēc ievēlēšanas AP (1990.g.) I.Kozakeviča kļuva par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Kā deputāte piedalījusies arī poļu skolu organizēšanā - 1990.gada jūnijā Cēsis tika atzīta par gada "Sievieti Latviju" un joprojām ir vienīgā šī titula īpašniece. I Kozakeviča gāja bojā 1990.gada 28.oktobrī Itālijā, Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Ja ne traģiskā pelde Tirēnu jūrā, I. Kozakevičai šogad būtu apritējuši 60 gadi.